sniekt
sniekt sniecu, sniec, sniec, pag. sniecu; intrans.; apv.
1.Sniegt.
Piemēri..Brīviņu priekšstrādnieks pa redeļu kāpnēm šļūca lejā no klētsaugšas. Kamēr galva vēl snieca pār slieksni, paskatījās atpakaļ.
1.1.trans.
PiemēriBet jauni ērgļi galvas Pār vecām ligzdām sniec, Un viņu acis spulgo Kā jaunu zvaigžņu spiets.
Avoti: 7-2. sējums