Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
snuķaiņi
snuķaiņi -u, vsk. snukainis, -ņa, v.; zool.
Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai. Šīs kārtas dzīvnieki.
Avoti: 7-2. sējums