Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
snuķains
snuķains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir snuķis1.
PiemēriKrāsainā bilžu grāmatā ar lielu baudu mēs skatījām snuķaino ziloni..
1.1.ietv. nozīmē: snuķainais, -ā, v. Snuķainis.
PiemēriIzrādījās, piemēram, ka mamutam ir apmēram 30 hromosomu.., bet mūslaiku snuķainajiem - 58.
2.Tāds, kam ir snuķis2.
PiemēriZaļa tumsa [garā zālē] visapkārt, un uz galvas krīt snuķainie lapgrauži.
Avoti: 7-2. sējums