sociālisms
sociālisms -a, v.; parasti vsk.
1.Sabiedriskā iekārta, pēc marksisma-ļeņinisma mācības – komunisma sabiedriski ekonomiskās formācijas pirmā fāze, kas nomaina kapitālismu un kam raksturīgs augsts dzīves līmenis, cilvēka tiesiskums, ražošanas līdzekļu sabiedriskošana.
PiemēriDemokrātiskais sociālisms.
- Demokrātiskais sociālisms.
- Attīstītais sociālisms.
- Sociālisma celtniecība.
- Sociālisma ekonomiskie likumi.
- Bet svarīgi ir sev noskaidrot, cik bezgalīgi melīgs ir parastais buržuāziskais priekšstats, it kā sociālisms esot kaut kas nedzīvs, sastindzis, uz visiem laikiem dots, kamēr patiesībā vienīgi ar sociālismu sāksies strauja, īsta, tiešām masveida, piedaloties iedzīvotāju vairākumam, bet pēc tam visiem iedzīvotājiem - virzīšanās uz priekšu visās sabiedriskās un personiskās dzīves nozarēs.
- Reālais sociālisms arvien vairāk ietekmē starptautiskās dzīves demokratizāciju.
- Par sociālismu šodien dzirdamas vispretrunīgākās domas. Vieni - visradikālāk noskaņotie - liek vienlīdzības zīmi starp sociālismu un staļinismu.. Citi spriež, ka sociālisms ir realitāte, bet līdz šim mēs esam tikuši tikai pie deformēta administratīvi komandējošā sociālisma.
2.Sociālistiskās sabiedrības izveides teorija un taktika.
PiemēriUtopiskais sociālisms.
- Utopiskais sociālisms.
- Tirgus sociālisms.
- Sociālistiska sapņošana pārvērtās par miljonu ļaužu sociālistisko cīņu tikai tad, kad Marksa zinātniskais sociālisms pārveidošanas centienus saistīja ar noteiktas šķiras cīņu.
Stabili vārdu savienojumiKonstruktīvais sociālisms.
- Konstruktīvais sociālisms — Reformistisks virziens Anglijas strādnieku kustībā.
Avoti: 7-2. sējums