sodāmība
sodāmība -as, s.; parasti vsk.
1.jur. Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
PiemēriJa labi mācījās, cītīgi strādāja un ievēroja disciplīnu, tad parasti atbrīvoja ātrāk un noņēma arī sodāmību.
- Ja labi mācījās, cītīgi strādāja un ievēroja disciplīnu, tad parasti atbrīvoja ātrāk un noņēma arī sodāmību.
Stabili vārdu savienojumiDzēst sodāmību.
- Dzēst sodāmību — Likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
2.Stāvoklis, kad cilvēkam draud sodīšana.
PiemēriLai cik šāda dzīve Edmundam reizēm liekas garlaicīga un pat pretīga, viņš.. apņēmies līdz trešajai sodāmībai nepazemoties.
- Lai cik šāda dzīve Edmundam reizēm liekas garlaicīga un pat pretīga, viņš.. apņēmies līdz trešajai sodāmībai nepazemoties.
Avoti: 7-2. sējums