sodība
sodība -as, s.
1.Tas, kas izraisa ko, parasti ļoti, nevēlamu. Arī nelaime.
PiemēriNovecojis, izdilis, nomērējis - ne pazīt! Slimojis, vai? Atkal kāda nediena un sodība uzklupusi?
- Novecojis, izdilis, nomērējis - ne pazīt! Slimojis, vai? Atkal kāda nediena un sodība uzklupusi?
- Naftas produkti, bez kuriem nevaram iedomāties tehnikas progresu, ir īsta sodība ūdeņiem.
- Mājās Ārija bija nīgra pret savu svaini un neiecietīga pret brāļa bērniem, kuri mūždien kāroja būt visu apmīļojami. Sodība, ne bērni.
2.novec. Sods.
PiemēriKas ļaunu zina un dara, tam nāk sodība..
- Kas ļaunu zina un dara, tam nāk sodība..
- Ka teātra dēļ pār Piebalgu nāks Zodomas sodība, par to vairs nerunā neviens.
Stabili vārdu savienojumiKā par sodību (arī sodu).
- Kā par sodību (arī sodu) — Saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
Avoti: 7-2. sējums