sodīt
sodīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.jur. Pakļaut (kādu) sodam (1).
PiemēriIekšā [aploksnē] bija paziņojums, ka viņš sodīts ar piecsimt latiem naudas soda par valdības galvas aizskaršanu vārdiem un necienīgu izturēšanos pret pastāvošo iekārtu.
1.1.intrans.
PiemēriSodīt pēc likuma.
2.Pakļaut (kādu) sodam (2).
PiemēriSodīt skolēnu par nepaklausību.
2.1.intrans.
PiemēriMan.. nepatīk bērni, kas uzstājas par savu vecāku soģiem, lai gan, tiesa kas tiesa, spriest un sodīt ir patīkama nodarbība..
3.pareti Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko). Paust šādu attieksmi.
PiemēriKad ceturtajā stāvā Lauskis pūzdams klauvēja pie durvīm, viņš sodīja stāvās kāpnes..
Avoti: 7-2. sējums