sodīties
sodīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko. Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
PiemēriSodīties par dubļaino ceļu.
- Sodīties par dubļaino ceļu.
- «Nolādēta zeme!» Viktors izmisis sodījās. «Ūdens ir, un tomēr nav ūdens. Pretīgs, rūgts šķidrums te glabājas, ko pat zirgs nedzer.»
- Viņš sodījās par rateļiem,.. ko tādi spēj turēt? Kartupeļu maisu un tad arī pa ceļu, nevis pa arumiem.
Avoti: 7-2. sējums