solīties
solīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Solīt (ko veikt, darīt).
Piemēri«Tagad es labošos!» Zigis solās. «Tu redzēsi, Helga!»
2.Solīt, ka kļūs par sievu (kādam).
PiemēriMaza, maza meitenīte Solījās mana būt..
3.parasti 3. pers. Savienojumā ar «būt» formām norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
PiemēriSpriežot pēc izziņotās dienas kārtības, sapulce solījās būt nozīmīga un satraucoša.
Avoti: 7-2. sējums