Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
solenoīds
solenoīds -a, v.; el.
Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
PiemēriSolenoīds ar feromagnētisku serdeni.
Avoti: 7-2. sējums