Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
solenoīds
solenoīds -a, v.; el.
Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
PiemēriSolenoīds ar feromagnētisku serdeni.
  • Solenoīds ar feromagnētisku serdeni.
  • Magnētiskā lauka indukcijas līnijas aptver vada cilpu.. Ja no vairākām šādām cilpām uztītā spolē jeb solenoīdā plūst strāva, tad cilpu magnētiskie lauki summējas..
Avoti: 7-2. sējums