solīties
solīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Solīt (ko veikt, darīt).
Piemēri«Tagad es labošos!» Zigis solās. «Tu redzēsi, Helga!»
- «Tagad es labošos!» Zigis solās. «Tu redzēsi, Helga!»
- «Es pie jums atnākšu. Bieži, bieži atnākšu,» solījās Maija.
- Vurma kungs: Man vajadzēja redzēt sievu. Es biju solījies viņu apmeklēt, bet solījumu nebiju turējis.
2.Solīt, ka kļūs par sievu (kādam).
PiemēriMaza, maza meitenīte Solījās mana būt..
- Maza, maza meitenīte Solījās mana būt..
- ..viņa zināja, ka bij gluži pareizi darījusi, Mālniekam solīdamās.
3.parasti 3. pers. Savienojumā ar «būt» formām norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
PiemēriSpriežot pēc izziņotās dienas kārtības, sapulce solījās būt nozīmīga un satraucoša.
- Spriežot pēc izziņotās dienas kārtības, sapulce solījās būt nozīmīga un satraucoša.
- Nakts šajos platuma grādos iestājas ļoti strauji, un tā solījās būt tumša, kā jau dienvidu naktis.
- Interesanti solās būt pētījumi, kas saistīti ar jaunu medicīnas preparātu .. iegūšanu..
Avoti: 7-2. sējums