spēkoties
spēkoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
PiemēriMan, tāpat kā visiem zēniem, bērnībā patika spēkoties. Tā kā dzīvojām kaimiņos ar Artura Čiksti.., tad abi bieži vien mērojāmies spēkiem laužoties.
- Man, tāpat kā visiem zēniem, bērnībā patika spēkoties. Tā kā dzīvojām kaimiņos ar Artura Čiksti.., tad abi bieži vien mērojāmies spēkiem laužoties.
- Puikas spēkojas, tūlīt būs kautiņš...
- ..cīņas sporta meistarību, paņēmienus nevar apgūt un noslīpēt bez treniņa partneriem, spēkojoties tikai ar lelli.
- pārn. ..Micei [kaķenei] bija trīs mazi kaķēni. Tie ripināja bumbiņu, tvarstīja dzijas kamoliņus, cits ar citu spēkojās un meta kūleņus.
- pārn. Jaunekļiem acis vien spīd, kad vētra uzpūš lielāku pūtienu, kad niknāk sitas sejā lietus, sniegs vai krusa. Tā vien šķiet, ka viņiem tas patīk, izaicinoši griež pretī krūti, sāk, panāc, panāc ar mums spēkoties!
- pārn. Ar sevi spēkojos Kā nokusušu zvēru..
1.1.pārn. Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
PiemēriTur [augstskolās] skan asprātīgas runas, krustojas gara šķēpi, šķiļas domu zibeņi, gars ar garu tur spēkojas..
- Tur [augstskolās] skan asprātīgas runas, krustojas gara šķēpi, šķiļas domu zibeņi, gars ar garu tur spēkojas..
Avoti: 7-2. sējums