spēriens
spēriens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → spert1.
PiemēriZirga spēriens.
- Zirga spēriens.
- Strausi bija bīstams pretinieks daudziem zvēriem, tik spēcīgs bija to kājas spēriens.
- Ar kājas spērienu atgrūdu durvis. Mani apņēma galda lampas zaļā gaisma.
- sal. Latviešu biedrība sakustējās it kā negaidītu ēzeļa spērienu pa gurnu saņēmusi.
1.1.sar. Sitiens. Trieciens.
PiemēriGramzda stāstījis, ka šim pretī [kautiņā] stājies īsts milzis un ar sētas mietu devis tādu spērienu, ka viņš gar zemi.
- Gramzda stāstījis, ka šim pretī [kautiņā] stājies īsts milzis un ar sētas mietu devis tādu spērienu, ka viņš gar zemi.
- Pasaku grāmata ietriecas Kārlēna atņirgtajos zobos. Tādu spērienu negaidījis, šis saķer seju un iebrēcas..
2.Vienreizēja paveikta darbība → spert2.
PiemēriZibens spēriens.
- Zibens spēriens.
- Vasara sākās ar pērkona spērienu.
- pārn. Pirmais pērkona spēriens viņu ķēra pie sētas: uz brūnajiem dēļiem cita aiz citas spīdēja trīs proklamācijas. Viņš metās tām virsū ar nagiem, taču nespēja noplēst.
Stabili vārdu savienojumi
- Kā pērkona (arī zibens) spēriens, arī (kā) pērkona (arī zibens) spēriens (arī pērkons, zibens) no skaidrām debesīm idioma — Saka par ko negaidītu.
Avoti: 7-2. sējums