spēriens
spēriens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → spert1.
PiemēriZirga spēriens.
1.1.sar. Sitiens. Trieciens.
PiemēriGramzda stāstījis, ka šim pretī [kautiņā] stājies īsts milzis un ar sētas mietu devis tādu spērienu, ka viņš gar zemi.
Avoti: 7-2. sējums