spīgainis
spīgainis -ņa, v.
1.mit. Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
PiemēriViņa [zēna] gaišais krekls meža tumšajā zaļumā šaudījās kā spīgainis, te apdzisdams, te uzplaiksnīdamies.
2.dsk. Ķekatas.
PiemēriLiene savukārt pa senam paradumam pošas ar veco saimnieci iet vakarā spīgaiņos, šim nolūkam izraudzīdamās palagus, kamīs [kāmī] tīties.
Avoti: 7-2. sējums