spars
spars -a, v.; parasti vsk.
1.Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
PiemēriJaunības spars.
- Jaunības spars.
- Zaudēt sparu.
- Atgūt sparu.
- ..Kokiem iepatikās puiša spars, drosme, pašpaļāvība.
- Tāds kā sabozies, kā sadrūmis. Nav [puisim] vairs tā spara, kas skanēja balsī pirms mēneša.
- ..dārznieces mēle varēja viegli aizrunāt divus trīs spara vīrus.
2.Spēks, arī ātrums (darbībai, norisei). Augsta (darbības, norises) izpausmes pakāpe.
PiemēriDarba spars.
- Darba spars.
- Cīņas spars.
- Valda virtuvē mazgā tasītes ar tādu sparu, ka tikai sevišķs laimes gadījums vai arī liela izturība paglābj tās no saplīšanas.
- Saimnieces valodai bija cits spars, cits tecējums.
- Ārā pa tam vējš.. gaudoja ar tādu pašu sparu kā sācis..
- Rupjākām sēklām ir labāka dīgtspēja un dīgšanas spars..
- Plastmasas [pulksteņos] aizstāj arī visas dārgakmeņu asis, izņemot tikai spara rata asi, ko izgatavo no rubīna.
Stabili vārdu savienojumiDīgšanas spars (arī ātrums, enerģija).
- Dīgšanas spars (arī ātrums, enerģija) lauks. — Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- Pilnā sparā (arī gaitā, spēkā), retāk ar pilnu sparu (arī gaitu, spēku) idioma — Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- Spara rats — Spararats.
2.1.Spēja darboties (ķermenim, tā daļām).
PiemēriKamēr rokām pietiek spara, Kamēr solis plats, Priecājies par pavasari..
- Kamēr rokām pietiek spara, Kamēr solis plats, Priecājies par pavasari..
Avoti: 7-2. sējums