specialitāte
specialitāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme. Arī profesija. Noteikta darbības sfēra.
PiemēriReizēm izraudzītā mērķa labad cilvēki pat brieduma gados maina specialitāti, pat beidz otru augstskolu, kamēr atrod savu īsto vietu dzīvē.
- Reizēm izraudzītā mērķa labad cilvēki pat brieduma gados maina specialitāti, pat beidz otru augstskolu, kamēr atrod savu īsto vietu dzīvē.
- ..aiz muguras [komponistei] bija studijas mūsu konservatorijas klavieru un kompozīcijas specialitātēs..
- ..arī šodien brigādes puiši visi kā viens apguvuši trīs četras celtnieku specialitātes.
- Te viņam īsteni nekas nav darāms. Viņa specialitāte ir rozes sānu alejās un siltumnīcā un puķu dekorācija istabās.
- pārn. Palikt nemanāmai bija Ievas specialitāte. Viņa nekad neuzmācās un sevi neatgādināja.
Avoti: 7-2. sējums