spiedīgs
spiedīgs -ais; s. -a, -ā
spiedīgi apst.
1.Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu). Tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
PiemēriSpiedīgs laiks.
Stabili vārdu savienojumiSpiedīgs gaiss.
1.1.Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu). Tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
PiemēriSpiedīga tveice.
1.2.Tāds, kas ļoti kairina (parasti par smaržu).
PiemēriSvaigā siena un nupat ievestā āboliņa smarža bija tik spiedīgi smaga.
2.Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, ļoti steidzams.
Piemēri..es savas dzīves rītausmā, cik varu atminēties, jutu spiedīgu nepieciešamību uzkāpt vismaz uz krēsla.
3.Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmē (cilvēku, tā psihi) — par stāvokli, apstākļiem u. tml.
PiemēriDarbu meklēt viņš [sievai] neļāva, kaut gan ar naudu dažreiz bija tik spiedīgi, ka vairākas dienas no vietas grauza tikai barankas un sausiņus..
3.1.Tāds, kas spēcīgi ietekmē (kādu) — par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
PiemēriLiekas, bēru dienas smagums arvien spiedīgāk uzgultos atraitņa pleciem.
Avoti: 7-2. sējums