spoguļot
spoguļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.
1.Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
Piemēri..slapjais asfalts spoguļoja gaišus logus un krāsainus neona stobrus.
- ..slapjais asfalts spoguļoja gaišus logus un krāsainus neona stobrus.
- ..Un tevi spoguļoja dīķa ūdens.
1.1.Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
PiemēriSpoguļodams savus stikla sānus, acīs tūdaļ duras kultūras nams. Lepnākā un staltākā celtne šaipusē.
- Spoguļodams savus stikla sānus, acīs tūdaļ duras kultūras nams. Lepnākā un staltākā celtne šaipusē.
- ..sasniedzām nelielu ezeriņu, kas rāmi spoguļoja savu līmeni.
Avoti: 7-2. sējums