sprediķis
sprediķis -ķa, v.
1.rel. Dievkalpojuma sastāvdaļa — garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
PiemēriSvētdienas sprediķis.
Stabili vārdu savienojumiTurēt sprediķi.
2.sar. Pamācība, parasti klaja, uzmācīga, apnicīga.
PiemēriAr piespiešanu un morāles sprediķiem skolēnu vidū tik populāro slinkošanu nepieveiksim, to spēs pieveikt vienīgi skolotājs - personība..
Stabili vārdu savienojumiLasīt sprediķi (arī morāli, lekciju, notācijas).
Avoti: 7-2. sējums