spridzīgs
spridzīgs -ais; s. -a, -ā
spridzīgi apst.
1.Možs, kustīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī sprigans.
Piemēri..Signe nāk tuvāk. Viņa apsēstas uz gultas malas. Viņa ir brūna iedegusi un tik spridzīga..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Iesim nu, Aldīt, mājās!» Viņš pēkšņi dzird pienākušās vecāsmātes balsi un pielec kājās tik spridzīgi kā iztraucēts zaķis.
1.2.Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
PiemēriPuišeļi bija pieci, visi kā viens baltām galvām, spridzīgām, zilām acīm un skaļi kā cīruļi.
Avoti: 7-2. sējums