sprostot
sprostot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
PiemēriSprostot putnus.
- Sprostot putnus.
- Sēž [cietumā] kamerās aiz dzelžu treliņiem Kā zvēri būrī ļaudis sprostoti.
2.Panākt, būt par cēloni, ka tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, pārvietošanās, arī izplatīšanās.
PiemēriSprostot detaļu.
- Sprostot detaļu.
2.1.Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama.
PiemēriSprostot upi.
- Sprostot upi.
- Ceļš nu sprostots.
Avoti: 7-2. sējums