sprostot
sprostot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
PiemēriSprostot putnus.
2.Panākt, būt par cēloni, ka tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, pārvietošanās, arī izplatīšanās.
PiemēriSprostot detaļu.
2.1.Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama.
PiemēriSprostot upi.
Avoti: 7-2. sējums