spurainis
spurainis -ņa, v.
spuraino -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras.
PiemēriUz āķa parādījās brūngani pelēka zivs, krietna siļķēna garumā. Satvēris to saujā, Dižais Daunis pirmajā satraukumā savādo spuraini nepazina.
2.Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi.
PiemēriTagad mana sieva gan mēģina iekārtot kaktusu kolekciju,.. bet man tie spuraiņi ir vienaldzīgi..
3.sar. Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs, nepieejams cilvēks.
Piemēri..viņa zina vispiemērotākos vārdus, ko attiecīgā brīdī cilvēkam pateikt. Pēc tam.. atmaigst, kļūst pieejamāki pat vislielākie spuraini un raksturā nocietinātie.
Avoti: 7-2. sējums