spēkoties
spēkoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
PiemēriMan, tāpat kā visiem zēniem, bērnībā patika spēkoties. Tā kā dzīvojām kaimiņos ar Artura Čiksti.., tad abi bieži vien mērojāmies spēkiem laužoties.
1.1.pārn. Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
PiemēriTur [augstskolās] skan asprātīgas runas, krustojas gara šķēpi, šķiļas domu zibeņi, gars ar garu tur spēkojas..
Avoti: 7-2. sējums