stērķelēt
stērķelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Cietināt1.
PiemēriCienīgi, ne pa labi, ne pa kreisi neskatīdamies, garām stūrēja jaunais pans Tiškēvičs, melnā, Rīgā pirktā uzvalkā, sniegbaltu stērķelēta krekla krāgu.
- Cienīgi, ne pa labi, ne pa kreisi neskatīdamies, garām stūrēja jaunais pans Tiškēvičs, melnā, Rīgā pirktā uzvalkā, sniegbaltu stērķelēta krekla krāgu.
- Leontīne.., noņemdama stērķelēto priekšautu un sabužinādama matus, - ieved viņu viesistabā.
- ..pārzinis nēsāja baltu stērķelētu krūtežu..
Avoti: 7-2. sējums