Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stīpa
stīpa -as, s.
1.Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
Piemēri..klētiņas nojumē aiz izrakstītiem stabiem izvelta tikko drāztām lazdas stīpām sastīpota kāpostu baļļiņa.
  • ..klētiņas nojumē aiz izrakstītiem stabiem izvelta tikko drāztām lazdas stīpām sastīpota kāpostu baļļiņa.
  • Un dzērvīte paņēma smago, ar skārda stīpām sastīpoto ūdens spaini..
  • Pa ielu skraidīja puišeļi, dzenādami sarūsējušas siļķu mucu stīpas.
2.Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
PiemēriBasketbola groza stīpa.
  • Basketbola groza stīpa.
  • Mākslas vingrošanas stīpa.
  • Groza stīpa.
  • Rati un ragavas jāapkaļ,.. riteņiem jāapvelk stīpas.
  • Zēns.. satvēra smago čuguna katlu aiz stīpas, piepūta vaigus un - ū-up... katls bija nocelts.
  • Greznos matu sakārtojumus papildināja atbilstošs rotājums: gludas zelta vai sudraba stīpas..
  • Ar dzelzs stīpām apkaltās smagās ozolkoka durvis Johans atslēdza pats..
Avoti: 7-2. sējums