stīpa
stīpa -as, s.
1.Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
Piemēri..klētiņas nojumē aiz izrakstītiem stabiem izvelta tikko drāztām lazdas stīpām sastīpota kāpostu baļļiņa.
- ..klētiņas nojumē aiz izrakstītiem stabiem izvelta tikko drāztām lazdas stīpām sastīpota kāpostu baļļiņa.
- Un dzērvīte paņēma smago, ar skārda stīpām sastīpoto ūdens spaini..
- Pa ielu skraidīja puišeļi, dzenādami sarūsējušas siļķu mucu stīpas.
2.Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
PiemēriBasketbola groza stīpa.
- Basketbola groza stīpa.
- Mākslas vingrošanas stīpa.
- Groza stīpa.
- Rati un ragavas jāapkaļ,.. riteņiem jāapvelk stīpas.
- Zēns.. satvēra smago čuguna katlu aiz stīpas, piepūta vaigus un - ū-up... katls bija nocelts.
- Greznos matu sakārtojumus papildināja atbilstošs rotājums: gludas zelta vai sudraba stīpas..
- Ar dzelzs stīpām apkaltās smagās ozolkoka durvis Johans atslēdza pats..
Avoti: 7-2. sējums