Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stūrabuks
stūrabuks -a, v.; sar.
Stūrgalvīgs cilvēks.
PiemēriKo sievieša cilvēks lai iesāk ar tādu stūrabuku? Sadot ar žagariem, pabaidīt ar tēvu, - tas bija viss.
Avoti: 7-2. sējums