staipeknis
staipeknis -ņa, v.
1.Neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
PiemēriMūsu mežos biežāk ir sastopams vālīšu staipeknis, kura sporas vāc drogām. Staipekņu sporas spoguļgludu lējumu iegūšanai lieto arī metalurģijā.
- Mūsu mežos biežāk ir sastopams vālīšu staipeknis, kura sporas vāc drogām. Staipekņu sporas spoguļgludu lējumu iegūšanai lieto arī metalurģijā.
- Kādas mājas ceļa galā Austra ievēroja staipekņu vītnēm pušķotus vārtus.
- Turpat aiz žoga zēla pīlādži un lazdas, miltenes, staipekņi..
2.dsk.; bot. Staipekņveidīgo klases dzimta, kurā ietilpst vienādsporu augi ar ložņājošu stumbru.
3.Vītne (lapas pārveidne), arī vijīgs, kāpelējošs stumbrs.
PiemēriMārtiņš pašķīra vanagzirņu staipekņus..
- Mārtiņš pašķīra vanagzirņu staipekņus..
Avoti: 7-2. sējums