Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
starpcirte
starpcirte -es, dsk. ģen. -šu, s.; mežs.
Cirte, kurā daļu koku izcērt pirms galvenās (beigu) cirtes.
PiemēriStarpciršu izstrādē šo [elektrisko] zāģu izmantošana vēl grūtāka.
Avoti: 7-2. sējums