starpgadījums
starpgadījums -a, v.
Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
PiemēriMūsu mucas bez starpgadījumiem pārceļo uz murmanskiešu klāju.
- Mūsu mucas bez starpgadījumiem pārceļo uz murmanskiešu klāju.
- ..mēs braucām tālāk. Mums palaimējās. Neviens laupītājs vai slepkavnieks mums pakaļ nedzinās, neviens neizlēca mums priekšā no krūmiem. Rusavu mēs sasniedzām bez starpgadījumiem.
- Apbedīšana notika parastā kārtībā... Jāatzīmē tikai sekošs [sekojošs] starpgadījums. Kaps vēl nebija labi aizbērts, kad mācītājam blakus nostājās kāds bārdains un tumšbriļļains cilvēks.. un turēja runu..
Avoti: 7-2. sējums