Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
starplaiks
starplaiks -a, v.
1.Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
PiemēriDziesmu svētku starplaikos notiek virkne pasākumu, kas saglabā aktīvā stāvoklī kora dziedāšanas rosmi.
1.1.Starpbrīdis.
PiemēriTai dienā pikošanās [skolā] ar pilnu sparu atsākās garajā starplaikā.
Avoti: 7-2. sējums