Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
starplaiks
starplaiks -a, v.
1.Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
PiemēriDziesmu svētku starplaikos notiek virkne pasākumu, kas saglabā aktīvā stāvoklī kora dziedāšanas rosmi.
  • Dziesmu svētku starplaikos notiek virkne pasākumu, kas saglabā aktīvā stāvoklī kora dziedāšanas rosmi.
  • Režisors laikam nervozēja - pēc vairāku gadu starplaika jāatsāk iestudējuma vadīšana.
  • Ja sēklas izsēj ar 15-20 dienu starplaiku, var izaudzēt sparģeļkāpostus, kuri nepārtraukti dod ražu līdz vēlam rudenim.
1.1.Starpbrīdis.
PiemēriTai dienā pikošanās [skolā] ar pilnu sparu atsākās garajā starplaikā.
  • Tai dienā pikošanās [skolā] ar pilnu sparu atsākās garajā starplaikā.
  • Grāmata bija līdzi teātri, un starplaikā.. viņa lasīja priekšā «vismīļāko vietu».
Avoti: 7-2. sējums