Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
starprindu
starprindu ģen., nelok.; lauks.
Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp augu rindām.
PiemēriZinta nometas vagā rāpus kailiem ceļiem. Starprindu parušinātā zeme vairāk glauž nekā spiež.
Avoti: 7-2. sējums