starpsezonu
starpsezonu ģen., nelok.
1.Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp divām sezonām.
PiemēriStarpsezonu laikā lauksaimniecības mašīnas parasti stāv atklātos laukumos, kur tās stipri rūsē.
1.1.Tāds, kas ir piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (parasti par mēteli). Demisezonas.
Piemēri..kostīmkleitai un starpsezonu mētelim izvēlieties stingru, korektu formu, noteiktas līnijas un izceliet garenvirzienu.
Avoti: 7-2. sējums