Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
starpspēle
starpspēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.mūz. Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs. Starpposms starp skaņdarbu daļām. Arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums. Intermeco (1).
Piemēri..Čaikovska solodziesmās ir ierādīta liela loma priekšspēlēm, starpspēlēm un pēcspēlēm.
2.Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem. Intermēdija (1).
PiemēriIntermēdija (lat. «intermedia» - starpspēle) ir īsa joku aina, ko 17. un 18. gadsimta teātri iestarpināja nopietnās lugās starp cēlieniem izklaidēšanai un atpūtai.
Avoti: 7-2. sējums