Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
starptece
starptece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Vieta, kas atrodas starp divām tecēm.
Piemēri1943. gada nogalē savu neveiksmju saniknotie hitlerieši nolēma revanšēties Dņepras un Pripetes starptece.
Avoti: 7-2. sējums