starpzobu
starpzobu ģen., nelok.; anat.
Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zobiem.
PiemēriReizēm uz zobiem izveidojas tumšas svītras un plankumi, galvenokārt pie smaganu malas un pie starpzobu spraugām. Tie ir aplikumi, kurus veido īpašas sēnītes.
Avoti: 7-2. sējums