Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
statīvs
statīvs -a, v.
1.Vertikāla ierīce (ka, parasti aparāta, ierīces) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī.
PiemēriFotoaparāta statīvs.
1.1.Paliktnis (ar balstu), kas ir paredzēts (kā) novietošanai.
PiemēriDarbnīcā [tēlnieka darbnīcā] sēdēja jauna sieviete.. Uz grozāmā statīva stāvēja zilganpelēku mālu pika, kurā varēja sajaust sievietes vaibstus.
1.2.Statnis2.
PiemēriPersijs izbrauc zaļā laukuma vidū, nokāpj no tandēma un pakarina to statīvā.
Avoti: 7-2. sējums