statīvs
statīvs -a, v.
1.Vertikāla ierīce (ka, parasti aparāta, ierīces) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī.
PiemēriFotoaparāta statīvs.
- Fotoaparāta statīvs.
- Kinoaparāta statīvs.
- Teodolīta statīvs.
- Mikrofona statīvs.
- Lupas statīvs.
- Kolbas statīvs.
- Sīrantam rokā iedurta adata,.. statīvā iekārtas lielas ampulas.
- Sākās sēde. Egle pie statīva piesprauda projektu ruļļus.
1.1.Paliktnis (ar balstu), kas ir paredzēts (kā) novietošanai.
PiemēriDarbnīcā [tēlnieka darbnīcā] sēdēja jauna sieviete.. Uz grozāmā statīva stāvēja zilganpelēku mālu pika, kurā varēja sajaust sievietes vaibstus.
- Darbnīcā [tēlnieka darbnīcā] sēdēja jauna sieviete.. Uz grozāmā statīva stāvēja zilganpelēku mālu pika, kurā varēja sajaust sievietes vaibstus.
1.2.Statnis2.
PiemēriPersijs izbrauc zaļā laukuma vidū, nokāpj no tandēma un pakarina to statīvā.
- Persijs izbrauc zaļā laukuma vidū, nokāpj no tandēma un pakarina to statīvā.
- Gatim starts otrajā pārī. Viņš lēnām noceļ motociklu no statīva, izstumj uz asfaltētā laukumiņa.
Avoti: 7-2. sējums