Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stenokardija
stenokardija -as, s.; parasti vsk.; med.
Lēkmjveida sāpes sirds apvidū.
PiemēriJa vainagartērija nosprostojas, piemēram, tajā ieiet trombs vai tā ļoti sašaurinās sklerotisku izmaiņu dēļ, sirds muskulis aiz nosprostojuma vietas nesaņem skābekli un barības vielas. Rezultātā noteiktā miokarda rajonā rodas sāpes (stenokardijas lēkmes), bet smagākos gadījumos audi atmirst - rodas miokarda infarkts.
Avoti: 7-2. sējums