stereofonija
stereofonija -as, s.; parasti vsk.
Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
PiemēriStereofonijas priekšrocības mūzikas cienītājiem sen ir zināmas. Stereoieraksti rada iespaidu, it kā mēs paši būtu koncertzālē izpildījuma laikā, dod mūzikas telpisko skanējuma efektu.
Avoti: 7-2. sējums