Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sterilitāte
sterilitāte -es, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sterils1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUzturvielu sterilitāte.
2.Vispārināta īpašība → sterils2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBioloģiskā izolācija var izpausties arī pēc apaugļošanās. Te darbojas dažādi ģenētiski noteikti šķēršļi: dīgļu bojāeja, hibrīdu pilnīga vai daļēja sterilitāte, mazražība vai vāja dzīvotspēja.
3.Vispārināta īpašība → sterils3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..tās [filoloģijas studentes] esot sabojātas sievietes ar pretdabisku valodas sterilitāti..
Avoti: 7-2. sējums