stiķis
stiķis -ķa, v.
1.sar. Joks. Arī triks.
Piemēri«Plekstes Pičs arī taisa tādus stiķus, ka jāsmejas, vēderu turot..»
Stabili vārdu savienojumiStiķi un niķi.
2.Kāršu spēlē — vienā sitienā iegūtais karšu kopums.
Piemēri«Ko nu lai dara? Elmār, ņem stiķi augšā!»
Avoti: 7-2. sējums