Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stiba
stiba -as, s.
Tievs nolauzts zars. Arī vica.
PiemēriAr stibu pie brūnaļām slaucēja nekad negāja, bet ar maigumu, savaldību un pacietību.
Stabili vārdu savienojumiŅemt (rokā) stibu (arī žagaru, koku).
Avoti: 7-2. sējums