Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stiegrs
stiegrs -ais; s. -a, -ā
stiegri apst.
Stiegrains.
PiemēriTēvs gāja jūrā arī lielos viļņos, palēcās baltajās gāzmu šļakatās, mirkli it kā pazuda, tad atkal pacēlās brūns un stiegrs..
  • Tēvs gāja jūrā arī lielos viļņos, palēcās baltajās gāzmu šļakatās, mirkli it kā pazuda, tad atkal pacēlās brūns un stiegrs..
  • Viņa ķermenis labi iededzis, stiegrs, bet krūtis tādas kā iekritušas.
  • Stiegrajās rokās slēpās spēks.
  • Viļņi.. vēlās uz krastu. Aizvien tuvāk un tuvāk stiegrajām kāpu priedēm.
Avoti: 7-2. sējums