stiklojums
stiklojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → stiklot. Stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
PiemēriĒkas stiklojums.
- Ēkas stiklojums.
- Durvju stiklojums.
- Skapja stiklojums.
- Automobiļa stiklojums.
- Caur galvenās fasādes stiklojumu paveras plašs skats uz Daugavu..
- ..cauri istabas stiklojumam skanēja.. jautrība..
- Stāsta, esot bijusi arī augšas gaisma [mākslinieka darbnīcā], stiklojums saulē mirdzējis..
Avoti: 7-2. sējums