Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stiķis
stiķis -ķa, v.
1.sar. Joks. Arī triks.
Piemēri«Plekstes Pičs arī taisa tādus stiķus, ka jāsmejas, vēderu turot..»
  • «Plekstes Pičs arī taisa tādus stiķus, ka jāsmejas, vēderu turot..»
  • Asprātīgs, dzīvespriecīgs, vienmēr uz visādiem stiķiem..
  • pārn. Tajā naktī vējš izdarīja vēl kādu īstu vellatas stiķi - apgāza cūku sudrabsiles, atrāva vaļā istabu sudrabdurvis un smējās tieši pie saimnieka gultas.
  • Agrāk bijis stiķu un niķu pilns. Puika kas puika. Tagad - kā večuks.
Stabili vārdu savienojumiStiķi un niķi.
2.Kāršu spēlē – vienā sitienā iegūtais karšu kopums.
Piemēri«Ko nu lai dara? Elmār, ņem stiķi augšā!»
  • «Ko nu lai dara? Elmār, ņem stiķi augšā!»
Avoti: 7-2. sējums