stoiķis
stoiķis [sto-iķis] -ķa, v.
stoiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Stoicisma (1) piekritējs.
PiemēriSenās Grieķijas stoiķi.. izvirzīja formulu par visas cilvēces kopēju republiku..
2.Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
Avoti: 7-2. sējums