strīdnieks
strīdnieks -a, v.
strīdniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; retāk
strīdinieks -a, v.
strīdiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Darītājs → strīdēties. Cilvēks, kas bieži strīdas.
PiemēriSamierināt strīdniekus.
- Samierināt strīdniekus.
- Ja kādreiz sākās ass strīds un strīdnieki iekarsa, tad Krīzentāls klusēdams paliecās uz priekšu..
- Viņš veda pie prata Ābramu, šķīra strīdnieces Pindacīšu, Bebeni un Tomulīšu..
- Inženieris Jānis sarunā nepiedalās, tāpēc viņš redz, ko strīdinieki nepamana: ļaudis.. skatās, kā priekšsēdētāja ar galveno agronomu ecējas.
Avoti: 7-2. sējums