Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strīdnieks
strīdnieks -a, v.
strīdniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; retāk
strīdinieks -a, v.
strīdiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Darītājs → strīdēties. Cilvēks, kas bieži strīdas.
PiemēriSamierināt strīdniekus.
Avoti: 7-2. sējums